1999.gada 13.februārī pirmo reizi Smiltenes "Tepera" autotrasē Ziemas autosprinta standarta automašīnu sacensības. Sacensības norisinājās no pulksten 8.00 līdz vēlai pēcpusdienai, trasē devās 91 dalībnieks, kuru starplaikos kravas automašīnas un bagiji cīnijās par uzvaru Tepera kausa izcīņā.. Priekšas piedziņas klasē bez radzēm labākais jaunietis - Edgars Tralla, priekšas piedziņas klasē ar radzēm labākais jaunietis - Elvijs Haks, pilnpiedziņas klasē ar radzēm labākais jaunietis - Zigurds Kalniņš, dāmu konkurencē labākā - Vita Kalēja. Kravas automašīnu klasē 1.vieta - Ilmārs Recebs, 2.vieta - Andis Paulsons, 3.vieta - Aldis Ķilkuts. Bagiju klasē labākais - Andris Vorobjevs. Kravas automašīnu mehāniķu braucienā - 1.vieta Raitis Klāvs un 2.vieta - Armands Grišjānis.
Ziemas autokross - finansiāli veiksmīgs. Līdzekļus, kurus ieguvām ieguldijām trases pilnveidošanā. Jau marta mēnesī sākām gatavoties autokrosam, kas bija plānots 3.jūlijā. Uzbērām divus kalnus, kas uzlabo trases pārredzamību skatītājiem. Veicām meliorācijas darbus, Trases seguma veidošanai norakām un pārvedām veco BMX trasi, kas atradās pie stadiona. Veidojām dambi, rakām dīķus.
1999.gada jūnijs - Latvijas automobiļu federācija pieņēma lēmumu: atlceltas visas sacensības un licenzēt no jauna visas Latvijā esošās autoporta trases.
Neko negaidam, braucam meklēt kravas automašīnu riepas un vest uz Smiltenes autotrasi, to saka distances tiesnesis Edgars Bīnerts. Es Vairis Tralla zināju, ka Valmierā VTUA teritorijā ir daudz kravas automašīnu un autobusu vecās nolietojošās riepas, jo pats tur agrāk strādāju par kravas automašīnu un maršruta autobusa šoferi. Braucu izlūkos par iespēju no viņiem tās nolietojušās riepas dabūt trasei. Saņēmis pozitīvu atbildi devos atpakaļ uz Smilteni, un meklēju iespēju, kas mums viņas varētu iekraut mašīnās. Saņēmis atbalstu no z.s."Žagari" kuriem ir mežizvedējs ar fiskaru un operatoru Vitautu un sarunājot ar Smiltenes MRS dispečeri, ka šķeldu automašīnas, kas atgriežas tukšā caur Valmieru, iebrauc autotransporta uzņēmuma VTU Valmiera, kas ir autoceļa Valmiera - Rīga malā un atved uz Smiltenes autotrasi nolietotās riepas. Un tā sākumā mēs trijatā - Edgars Bīnerts ar dēlu Kristapu Bīnertu un mani Vairi Trallu veļam riepas rindās, no kurām pēc tam ar fiskaru var paņemt pa 6 gb. vienā tvērienā un kraut automašīnās. Tad, kad mēs esam Valmierā palīdzot, rindojot riepas iekraušanai, bija vajadzīga arī palīdzība pie izkraušanas, jo riepas pie izgāšanas mēdza iesprūst starp bortiem, un tad zvanu uz Smilteni Ērikam Serdānam un Vladimiram Lonšakovam, lai viņi aizbrauc uz trasi un palīdz pie riepu izgāšanas, iesprūšanas no šķeldvedēju kravas kastēm.
Foto: no kreisās Kristaps Bīnerts ar tēvu Edgaru Bīnertu darbā pie tiesnešu posteņa.
Foto: otrais no kreisās Ēriks Serdāns, un otrais no labās Vladimirs Lonšakovs.
1999.gada 15.jūlijā sagaidam Latvijas automobiļu federācijas trašu licencēšanas komisiju. Rezultāts ir tāds, ka, lūk, ar lieliem virsraksta burtiem varam rakstīt: BŪS AUTOSPORTS SMILTENĒ! Ir arī konkrēts datums - 26. septembris, kad šeit gaidīsim sabraucam sportistus vieglo automabiļu klasēs un tad vēl 17. oktobris, kad trasē dosies kravas automobiļi. Atlikuši divi mēneši, lai izpildītu prasības, kuras nu jau kā neatliekamas apzinājuši otrdienas licencēšanas komisija un paši mājinieki. 1150 metru garā Smiltenes trase no abām pusēm jāapjož ar vertikālu sienu viena līdz pusotra metra augstumā, tātad kopumā ap divu kilometru garš valnis betona stabu un smiltīm pildītu autoriepu izpildījumā. Īpaši nocietinātiem jābūt trases līkumiem, lai līdz 150 km stundā ātrumā traucošā sacīkšu mašīna avārijas gadījumā nepārlidotu pāri trases malai, un lai 2 līdz 3 tūkstoši skatītāju, kas parasti apmeklē autokrosus, būtu pilnīgā drošībā. Vēl daudz kā no tā nav. Netrūkst vienīgi pārliecības, ka viss tiks izdarīts un cerības, ka smiltenieši, kā arvien, nāks palīgā.
Pirmām kārtām ir aicinājums ikkatram: pameklēt un atgādāt nolietotās kravas automašīnu riepas un paraudzīties savā saimniecībā, vai kaut kur nemētājas liekas betona konstrukcijas vai stiepļu žogs. Ja kāds ved kravu uz Valmieru un atgriežas tukšā, lūgums no lielā autotransporta uzņēmuma VTU Valmiera, kas ir autoceļa Valmiera - Rīga malā, atvest kādu daļu smilteniešiem rezervēto nolietoto autoriepu. Atlikušajā laikā sestdienās un svētdienās un arī biežāk trasē tiks strādāts, tās būs talkas dienas, un Smiltenes televīzijā būs informācija, kad un cikos tiek aicināti talcinieki. Kontakttelefons visiem piedāvājumiem, jautājumiem, izziņām - 72702.
Ir iecerēts, ka nākotnē lielākā daļa skatītāju izvietosies mākslīgi radītos pauguros, no kurienes trase būs labi pārskatāma. To tagad ir jau divi. Trases teritorijā skatītāji varēs atrasties 6 metru attālumā no patlaban veidojamā vertikālā betona stabu un riepu vaļņa. Var prognozēt, ka šīs vietas īpaši populāras nebūs, jo skatu aizsegs augstais valnis, tāpēc skatītāji paši meklēs attālākos paugurus un tas būs droši un ērti.
Dažiem šķiet, ka biļešu tirgošanā gūtais ienākums ir pietiekams sacensību veiksmīgai novadīšanai. Ne katreiz. Sponsoru nauda un citi iekrājumi mūsu klubam tika iztērēti, gatavojoties nenotikušajām 3. jūlija sacensībām. Nauda protams zudumā nav gājusi, tā ir ieguldīta trases pilnveidošanā - bēda tikai tā, ka plānotā atdeve ieejas ienākumu veidā nav bijusi un tagad daudz kam jānotiek sabiedriskā kārtā. Tāpēc it visiem jāatgādina, ka Unibankas Smiltenes nodaļā ir TSK "Smiltene" konts.
1999.gada jūlija mēnesī ar Smiltenes MRS un z.s. "Žagari" automašīnu atbalstu atvedām kravas automašīnu riepas vairāk kā 9000 gb. (GAZ, ZIL, MAZ, LAZ un Eiropas auto un piekabju) no Valmieras, Cēsīm, Raunas, Valkas un Siguldas. Automašīnas tika izmatotas, pa ceļam atpakaļ braucot bez kravas. Riepas tika šķirotas pa izmēriem un vestas ar 29 AVS automašīnas atbalstu uz trases ārmalām. Ar 7 CP greidera palīdzību tika nolīdzināts ārmalas valnis un pēc tam uz nolīdzinātās ārmalas novietotas riepas stabiņos pa 4 viena virs otras augstumā, viņas savstarpēji sasienot ar metāli stiepli un pēc tam pieberot viņās grunti ar frontālo iekrāvēju. Ļoti daudz cilvēku atbalstija riepu šķirošanu, montāžu (kluba biedri, tiesneši, jaunieši un ģimenes ar bērniem). Ātruma posma galos novietoti dzelzsbetona stabi, kas ierakti zemē 2 metri dziļumā, un uz kuriem uzvērtas autoriepas - tas viss kalpo trases drošībai.
1999.gada augusta mēnesī no autoceļa A2 Rīga - Veclaicene posmā Berģi - Langstiņi 3 km garumā demontētās metāla barjeras iekraujam Smiltenes MRS automašīnās un vedam uz trasi. Smiltenes MRS automašīnas veda uz Rigu kokmateriālus un atpakaļ uz Smilteni brauca tukšā un es sazinoties ar dispečeru sarunāju par metāla barjeru atvešanu. A/S 8 CBR atbalstija ar metāla barjerām un Smiltenes MRS ar transportu atvešanai. Metāla barjeras bija ar garumu 12 metri un vēl vajadzēja sarunāt garāmbraucošās automašīnas ar fiskaru, kas iekrautu metāla barjeras automašīnās, jo ne visām Smiltenes MRS automašīnām bija fiskars ar ko iekraut metāla barjeras. Vēl vajadzēja norobežot 2 brauktuves joslas, lai abas automašīnas būtu blakus viena otrai iekraujot. Ar privātpersonas automašīnu atvedam no šī paša ceļa posma betona stabiņus uz kuriem montēsim metāla barjeras. Ar Smiltenes elektrisko tīklu rajona atbalstu ar GAZ-66 urbi urbjam zemē urbumus, kuros ieceļam betona stabiņus metāla barjeru montāžai. Sākam metāla barjeru montāžu starta taisnes ārmalā un līkumu iekšmalās. Demontējam Brutuļu 29 AVS mācību poligonā betona stabus ar metāla žoga rāmjiem un pārvedam uz trasi. Uzsākam betona stabu montāžu žogam un montējam metāla žogu rāmjus starta taisnes ārmalā.
Tas brīdis, ko es Vairis Tralla un mani domubiedri gaidīja un izsapņoja jau senis, tika fiksēts šo trešdien pievakarē. Šovasar bija jāsasparojas desmitkārt, un runa bija gan par Smiltenes trases tiesībām vispār būt, gan par lielo merķi izveidot to pēc Eiropā pieņemtiem standartiem. Ieraugot šo vietu patlaban, grūti atpazīt veco autosacīkšu trasi. Viss ir pārsteidzoši pārmainījies. Pamatīgi pārsteigta bija pati autotrašu licencēšanas komisija, kurai trešdien bija jāsaka galavārds: "Nu lieliski!" Kaut ko tādu paveikt divu mēnešu laikā - fantastiski! Mēs pat nevaram rast salīdzinājumu ar citām trasēm Latvijā, varam tikai uzskaitīt tās, kuras no Smiltenes atpaliek un tad līderos paliek ... nu Ikšķile un tagad arī Smiltene.
Foto: trases licencēšanas komisija.
Otrdienas vakarā pirms sacensībām Tehniskā sporta kluba valdes priekšsēdētājs Vairis Tralla kopā ar saviem palīgiem bijām uzaicināti uz Smiltenes televīzijas tiešraidi. Tas tāpēc, lai it visiem, un konkrēti katram, sacītu paldies par palīdzību un ar pilnu atbildību pateiktu, ka Smiltenes trase skatītājiem ir pilnīgi droša.
Latvijā - 17 autotrases, no tām licenzētas - 9, tikai 5 notiek D-1 autosacensības. Tepera autotrase pirmā Latvijā, kurā uzstādītas metāla barjeras.
Foto: "Divizija - 1" autosportists Andris Dambis.
Foto: Raivis Zalāns ar Kristapu Bīnertu pie pirmā tiesnešu posteņa.
Sacensībās piedalijās arī autosportisti no Igaunijas. "Šodien ir īsts, skatāms autokross." Svētdien notika pēdējās šīs sezonas sacensības Smiltenes Tepera autotrasē. Gribu atzīmēt, ka sacensību noorganizēšana un trases izveidošana ir milzīgs darbs, kurā man ļoti palīdzēja cilvēku kolektīvs, kas bez atlīdzības darbojās trases labiekārtošanā. Vēlreiz vēlos pateikties visiem, kas palīdzēja. Lai arī skatītāji bija nobijušies no aukstā vēja un kross nebija tik kupli apmeklēts kā iepriekšējais, tomēr atnākušie bija ļoti apmierināti, jo šis bija viens no interesentākajiem krosiem. "Trasē bija daudz "vāku" jeb "jumtu", vienubrīd bija pat reizē apgāzušies trīs bagiji. Intrigu sacensībās palīdzēja uzturēt arī no Igaunijas atbraukušie sportisti, kas pārliecinoši izcīnija pirmās divas vietas kravas automasīnu klasē. Aizvadītās svētdienas brāzmainais un aukstais vējš licis palikt mājās daudziem autosporta cienītājiem, to varēja manīt, vērojot ne visai bagātās skatītāju rindas sacensību trases malās. Aināra Baltā un Aivara Atara Piemiņas kausa izcīņā 2.vietā - Raitis Klāvs. Sacensības noslēdzas ar mīnuss zīmi, izdevumu vairāk, nekā ieņēmumu.
Foto: 6 grupas bagiji 1.līkumā.
Sakarā ar vairākām jau noorganizētām, bet zināmo apstākļu dēļ vasarā nenotikušām sacensībām TSK "Smiltene" pēdējo 3 sarīkoto sacensību kopsummā netiek ārā no finansu mīnusiem. Oktobra sacensības faktiski tika apmaksātas tikai ar paša TSK "Smiltene" valdes priekšsēdētāja personīgā uzņēmuma naudu. Tāpēc tagad, sezonu noslēdzot, ir nedaudz rūgti: ir lieli plāni, ir daudz kas izdarīts, bet nauda, ak šī nauda - tā tomēr ir visa pamatā. Lieta tāda, ka Latvijas automobiļu federācija posmu rīkošanai uz vietām neiedod ne lata, kaut gan jebkurš tehnisko sports veidu klubs, kas grib pie sevis organizēt autosporta sacensības, veic federācijas biedru maksas katru gadu.
"Noslēgusies ļoti smaga sezona. Ar katru sacensību reizi atklājas arvien vairāk vajadzību un nepadarītu darbu. Es Vairis Tralla esmu nonācis pie secinājuma - lai Smiltenē tehniskais sports varētu veiksmīgi attīstīties, ir jāpanāk kardinālas pārmaiņas gan mūsu kluba, gan sacensību organizēšanas darbā." Tāpēc visi, kuriem rūp šī attīstība, ceturtdien pulcējas Smiltenes 29 arodvidusskolas aktu zālē uz pilnsapulci. Dienas kārtībā bija trīs gadu darba pārskats, debates un valdes pārvēlēšana.
Ceturtdien 29.oktobrī visai rūgts bija TSK "Smiltene" valdes priekšsēdētāja V.Tralla 3 gadu darba pārskats TSK "Smiltene" pilnsapulcē. Bet kad sapulces darbība nonāca līdz jauna valdes priekšsēdētāja vēlēšanām, izrādijās, ka nav par ko balsot. Nu kurš tad vēlēsies ņemt tādu slogu plecos! Vairis ir sācis, nu arī jāturpina, finansu problēmām jārod jauni risinājumi. Varbūt cita sezona būs ražīgāka, un tās meti būs zināmi pavisam drīz.
1999.gadā starp astoņām trasēm - labāko četriniekā. Trase nepārtraukti tiek attīstīta un pilnveidota, gan skatītājus, gan sportistus, ierodoties Smiltenē, katru reizi sagaida patīkami pārsteigumi.